Mūsdienu finanšu vide kļūst arvien prasīgāka — gan aizņēmējam, gan aizdevējam. Pieprasījums pēc kredītiem Latvijā 2025. gadā ir saglabājies stabils, taču aizvien vairāk banku un alternatīvo finanšu iestāžu pievēršas detalizētai riska izvērtēšanai. Tāpēc aizvien aktuālāks kļūst jautājums: kas patiesībā nosaka, vai klients saņems pozitīvu lēmumu? Šajā kontekstā būtiska loma ir procesam, ko sauc par kredīta apstiprināšana, un tas ir daudzslāņains, rūpīgi strukturēts mehānisms.

Kādi faktori nosaka kredītspēju

Katras kredītiestādes risku izvērtēšanas sistēma ir atšķirīga, taču profesionālajā praksē tiek ņemti vērā šādi būtiskie rādītāji:

• Ienākumu regularitāte un apmērs — oficiāli apliecināts darba atalgojums vai pastāvīgi uzņēmējdarbības ienākumi.
• Esošo saistību attiecība pret ienākumiem — visbiežāk tiek pieļauts, ka kredītmaksājumi nepārsniedz 40% no mēneša ieņēmumiem.
• Kredītvēsture — gan pozitīva, gan negatīva vēsture tiek uzskatīta par svarīgu indikatoru nākotnes rīcībai.
• Maksātspējas indekss — kombinēts rādītājs, kurā apkopoti gan finanšu, gan sociāli dati (īpaši bankām, kas izmanto mākslīgā intelekta algoritmus).

Automatizācija un cilvēkfaktors

Kredītriska izvērtēšanas process mūsdienās notiek divos līmeņos:

1. Automatizētais skrīnings — pirmajās sekundēs pēc pieteikuma sistēma pārbauda datus dažādos reģistros, analizē kredītvēsturi, ienākumu regularitāti un sagatavo provizorisku novērtējumu.
2. Manuāla izvērtēšana — sarežģītākos gadījumos (piemēram, liels aizdevums, juridiskas personas, starptautiskie ienākumu avoti) gala lēmumu pieņem kredītkomiteja.

Tā rezultātā kredīta apstiprināšana ir balstīta gan uz skaitļiem, gan uz interpretāciju — ne visi faktori ir objektīvi. Piemēram, liels ienākums negarantē pozitīvu lēmumu, ja klients jau ir pārkreditēts vai atzīmēts kā augsta riska persona.

Kāpēc tiek atteikts kredīts?

Pat šķietami maksātspējīgi klienti mēdz saņemt atteikumu. Galvenie iemesli ir:

• Kredītvēsturē fiksēti kavējumi pēdējo 12 mēnešu laikā
• Ienākumu avots nav pārbaudāms (skaidras naudas ieņēmumi bez oficiāla pamatojuma)
• Lielas nenosegtas saistības citās finanšu iestādēs
• Klienta profils neatbilst iestādes iekšējai riska politikai

Svarīgi: bieži vien atteikums nav galīgs spriedums. Dažos gadījumos palīdz garantijas sniedzējs, līdzfinansētājs vai citas formas nodrošinājums (ķīla, galvojums).

Ko var darīt aizņēmējs?

Lai palielinātu pozitīva lēmuma iespējamību, aizņēmējam jāveic šādi soļi:

• Pirms pieteikuma pārbaudīt savu kredītvēsturi
• Izvērtēt esošās saistības un optimizēt budžetu
• Sagatavot dokumentus, kas pierāda ienākumus, īpašumu, nodarbinātību
• Izmantot iespēju konsultēties ar bankas kredītspeciālistu vai neatkarīgu finanšu konsultantu

Kreditēšanas kultūra mainās

Latvijā arvien vairāk aizdevēju pāriet uz personalizētu pieeju. Tas nozīmē, ka aizņēmēja profils tiek skatīts nevis tikai no riska puses, bet arī no attīstības potenciāla aspekta. It īpaši tas attiecas uz uzņēmējiem, kuri var pierādīt stabilu biznesa plānu un mērķtiecīgu finanšu pārvaldību.

Secinājums

Kredīts nav tikai finanšu instruments — tas ir uzticības līgums starp klientu un aizdevēju. Un šī uzticība tiek būvēta uz pārskatāmības, atbildības un prognozējamības pamata. Tāpēc, lai gan kredīta apstiprināšana var šķist tehnisks process, patiesībā tas ir precīzs signāls par klienta finanšu veselību. Un šo signālu aizdevēji uztver ļoti nopietni. Sagatavots klients — tas ir solis tuvāk ne tikai kredītam, bet arī finansiālajai stabilitātei ilgtermiņā.